Žogs uz Daugavu Ciemupē uzbūvēts patvaļīgi

Ogrenet 11.jūlijā publicēja rakstu „Ciemupes iedzīvotāji sarīko protesta akciju, lai piekļūtu Daugavai”. Iedzīvotāji toreiz savāca parakstus un ar iesniegumu vērsās Ogres novada domē. Tā noskaidrojusi, ka žogs uzbūvēts patvaļīgi, bet atbilde ciemupiešiem gan vēl tiek gatavota.

Jābūvē tuvāk mājai
Pēc Ogres novada dome būvvaldes arhitektes Olitas Ziemeles informācijas, Zvejnieku ielas 66 īpašnieks 2002.gada 25.jūlijā domē saskaņoja projektu ģimenes mājas rekonstrukcijai un pirts būvei, taču žoga novietojums nav saskaņots. „Varēja nesaskaņot drāšu veidu, bet drāšu žoga novietojums bija jāsaskaņo domē. Žogs ir uzbūvēts patvaļīgi,” stāsta O.Ziemele. Žogu drīkstētu būvēt 4,5 metrus no servitūta ceļa ass uz Zvejnieku 66 pusi, taču pašlaik tas ir tālāk – uz kaimiņa zemes robežas.

Jautājumu „iemarinēja”
O.Ziemele  stāsta, ka 2004.gada 9.septembrī pēc ciemupiešu vēstules saņemšanas dome mājas īpašniekam nosūtījusi ierakstītu vēstuli ar uzaicinājumu ierasties domē, taču vēstuli pašvaldība saņēmusi atpakaļ. Tā arī šis jautājums palicis neizskatīts.

Citē Zvejniecības likumu par sliktu peldētājiem
Tā kā servitūts ir par labu kaimiņam, ceļu var izmantot tikai kaimiņš, bet iedzīvotājiem tas liegts. Kā ciemupiešiem nokļūt līdz tauvas joslai? O.Ziemele citē Zvejniecības likumu, kurā teikts, ka 10 metru tauvas josla gar Daugavas krastu „ir paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem”. Zvejniecības likums neparedz, ka tauvas joslā var ilgstoši uzturēties, peldēties, kurināt ugunskurus un rīkot tusiņus. Lai to darītu, zemes īpašniekiem jāprasa atļauja. Uz iebildi – kas nav aizliegts, tas ir atļauts jeb Zvejniecības likumā nav teikts, ka nedrīkst  peldēties, tātad drīkst  – M.Rinka atkārto to pašu, ko citēja O.Ziemele un kas rakstīts Zvejniecības likumā – ka tauvas josla „ir paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem”.

Ja atļauj, tad drīkst
Zvejnieku 66 kaimiņš – „Lejasszālīšu” saimnieks – gan atļaujot iet pa savu servitūta ceļa daļu līdz Daugavai un atļaujot arī peldēties, taču ciemupieši to nevar darīt žoga dēļ. O.Ziemele skaidro, ka, saņemot atļauju, drīkst Daugavas krastu izmantot  tikai tajā daļā, kur ir atļaujas devēja zeme.    
„Iepriekšējais īpašnieks nebija uzbūvējis žogu, un visi gāja uz Daugavu. Manījās īpašnieks, mainījās kārtība. Tā diemžēl notiek,” saka domes izpilddirektora vietnieks Pēteris Pļavnieks.
 

Domei būtu jāpērk zeme peldvietai
Ogres novada domes teritorijas plānojums paredz, ka pie Daugavas varētu būt peldvieta. Būvvaldes vadītāja Maija Rinka skaidro, ka tas ir tikai nākotnes redzējums, jo pašlaik peldvietas ierīkošanai šķērslis ir privātīpašumi gar Daugavas krastu. Lai ierīkotu peldvietu, vajadzētu zemi atpirkt vai apmainīt ar līdzvērtīgu zemes gabalu, jo Zvejniecības likums neparedz tauvas joslu izmantot atpūtai. „Šis jautājums būtu jārisina Pēterim Pļavniekam,” saka M.Rinka. Savukārt P.Pļavnieks saka, ka par to vēl nav domāts.

Vai drukas kļūda Zemesgrāmatā?
Zemesgrāmatas dokumentos būvvalde atradusi kādu nesakritību. Proti: teksta daļā servitūta ceļš ir 0,01 km jeb 10 metru, bet zemes robežu plānā tas iezīmēts 100 metru garumā. „Iespējams, tā ir drukas kļūda un 0,01 km vietā vajadzēja būt 0,01 ha,” domā O.Ziemele. Savukārt M.Rinka saka, ka Zemesgrāmatas dokuments ir oficiāls dokuments, īpašniekam un juristiem pašiem jāskaidro, kā pareizi jābūt, un tas nav būvvaldes uzdevums. „Tā ir tiesu lieta, mēs nezinām, kurš kļūdījies – notārs, zemes ierīkotājs, Zemesgrāmatas tiesnesis vai kāds cits. Mēs nevaram balstīties ne uz vienu, ne otru skaitli, ja tie ir atšķirīgi, jo tiem jābūt vienādiem,” teic M.Rinka. Iesniedzot dokumentus žoga izvietošanas saskaņošanai, šis jautājums arī tiktu risināts.  

Atbilde vēl top
Pēc Ogres novada doms preses dienesta informācijas, ciemupiešu iesniegums domē esot saņemts 14.jūlijā un atbildes došanas beigu termiņš esot 4.augustā.